VĒSTULE

VĒSTULE

Caur daudzām rokām ceļojusi,
Vēstule man uz galda guļ.
Tā adresātu ir sasniegusi-
Mani un nedosies projām nekur.

Mans vārds un uzvārds, un dzīvesvieta...
Ar drukātiem burtiem uzrakstīts.
Es skatos uz aploksni. Diez, kas iekšā?!
Ko saņemtā vēstule nesusi līdz?

Tā nedroši jūtoties, atveru vaļā.
Vai ziniet, man pārsteigums tiešām liels,
Jo atrodu ieliktu sirdi tajā,
Un ziedu, kaut vītis, bet smaržu vēl sniedz.

Nav atrodams, kurš savu sirdi sūta.
Nav adreses, nedz arī rakstīts vārds,
Bet pieskaroties pie sirds, tomēr jūtu,
Ka tu tas esi, pēc manas jau nāc.
/Aija Celma/