Vēl gan laukā salti vēji pūš.
Sniegputeņi balti ieskauj mūs.
Mūsu skropstās sniega pārslas mirdz,
Bet jau pavasari sajūt sirds.
Skaties, sniegā vārds ir uzrakstīts.
Apkārt vārdam apvilkta ir sirds.
Sniegputenis pārslas pāri sedz,
Laikam nevēlas, ka kāds to redz.
Sirsniņa uz loga rūts,re, zied,
Žēl ka nedrīkstu tai pieskarties,
Jo, kur mani pirksti pieskaras,
Jauni ledus raksti uzrodas.
Mīlu savam sirdīm neliedziet,
Lai tās arī ziemas salā zied,
Jo, kur divas sirdis satiekas,
Putni dzied un sākas pavasars.
/Aija Celma/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru