visa dzeja, kas lasāma šajā blogā, ir aizsargāta ar autortiesībām...

Emuāra arhīvs

piektdiena, 2011. gada 18. februāris

ZVAIGŽŅU LIETUS

ZVAIGŽŅU LIETUS

Nolija zvaigžņu lietus

Un pārvērtās taurenī spožā.

Lidinās meklējot ziedu,

Kas naktī nav sakļauts joprojām.

Nolija zvaigžņu lietus

Man uzlaidās tauriņš uz plaukstas,

Uzzināju, ka zvaigznes

Nav karstas, bet ledaini aukstas.



Zilgana gaisma mirdz naktī

No manām sakļautām plaukstām.

Tauriņš vairs nepamet mani,

Jūt dvēselē ziedu man plaukstam.

Nepamet mani, jo siltums

Ko izstaro sirds mana-pievelk.

Izstiep tu ar' savas plaukstas,

Lai pamana klīstošās zvaigznes.
/Aija Celma/

2 komentāri:

  1. Tā gluži nav.ka visas zvaigznes aukstas.
    Varbūt tu uzlidoji augstāk kā vajag.
    Nepārproti mani,viss tavās rokās vēl.

    AtbildētDzēst