Nolija zvaigžņu lietus
Un pārvērtās taurenī spožā.
Lidinās meklējot ziedu,
Kas naktī nav sakļauts joprojām.
Nolija zvaigžņu lietus
Man uzlaidās tauriņš uz plaukstas,
Uzzināju, ka zvaigznes
Nav karstas, bet ledaini aukstas.
Zilgana gaisma mirdz naktī
No manām sakļautām plaukstām.
Tauriņš vairs nepamet mani,
Jūt dvēselē ziedu man plaukstam.
Nepamet mani, jo siltums
Ko izstaro sirds mana-pievelk.
Izstiep tu ar' savas plaukstas,
/Aija Celma/
Tā gluži nav.ka visas zvaigznes aukstas.
AtbildētDzēstVarbūt tu uzlidoji augstāk kā vajag.
Nepārproti mani,viss tavās rokās vēl.
marazms!!!!!!!!!!
AtbildētDzēst