NE TIKAI PAR BITĒM

NE TIKAI PAR BITĒM

Man uz skropstām ziedu puteksnīši sēž.
Tos no tālām pļavām atnesis ir vējš.
Rožu ziedlapiņas manos matos krīt,
Rasas lāsītes kā pērles tajos spīd.

Bite pielido pie auss un klusi dūc:
Tev uz lūpām nolaidīšos. Neaizmūc!
Tu pēc krāšņa rozes zieda izskaties,
Tādēļ,lūdzu,saldu skūpstu manim sniedz.

Bite saldu medutiņu sūc,
Kārojas? Nāc šurpu,tev ar' būs!
/Aija Celma/Aijassmaids/