Cik grūti nodzīvot ar savu seju,
Jo, kur vien dodies, tevi atpazīst.
Ja nokāpsi uz kādu bāru lejā,
Par to tiks presē sīki izklāstīts.
Ar ko, kur bijis, skūpstījies, ko dzēris,
Kurp aizgājis, ko ņēmis līdz?
Vai devāties pie viņas vai pie sevis...
Un cik bij' redzēta tev nauda līdz.
Lai nepazītu, jāuzliek ir masku,
Vai tumšas brilles, tās kaut acis slēps.
Kā aktierim ir jāizmaina gaitu,
Vai pirms tam jādomā, vai iziet vērts.
Nu-ko tur darīt, tāda tava dzīve,
Tu tādu esi izvēlējies sev,
Ja vēlies izjust-kas ir brīve
No skatuves tad jānokāpj būs tev.
Bet rēķinies ar to, ka diez vai laidīs,
Pirms tam kur pieradis bij' brīvi iet,
Un, diez vai veiksme ik uz soļa smaidīs
Tu redzu jau pēc maskas roku sniedz.
/Aija Celma/
Man jau šis dzejolis patika dikti,!
AtbildētDzēst