visa dzeja, kas lasāma šajā blogā, ir aizsargāta ar autortiesībām...

Emuāra arhīvs

piektdiena, 2011. gada 18. februāris

JĀ, ESMU VELNS!


JĀ, ESMU VELNS!

Zem matiem radziņi, kas visu laiku niez.
Tie ir tik maziņi, ka liekas-tīrais nieks.
Tos neviens nemana, tik tad, kad ķemme slīd,
Aiz raga aizķerās un radziņš cauri spīd.

Jā, esmu velns! Nu, ko man izdarīt,

Es esmu melns,kaut mazgājos ik brīd'.
Kad pienāk vakars, visi gulēt iet,
Man ragi niez- es vēlos trakot,skriet.

Es pirtī neeju, ar citiem karsēties,

Jo,ja man iznāktu kaut reizi izģerbties,
Tad visi redzētu, ko biksēs cenšos slēpt...
Nē!Nost es neģērbšos! Jums asti-neredzēt!

Jā, esmu velns! Nu, ko man izdarīt,

Es esmu melns,kaut mazgājos ik brīd'.
Kad pienāk vakars, visi gulēt iet,
Man ragi niez- es vēlos trakot,skriet.

Tik melnā pusnaktī, kad ļaudis sen jau guļ,

Es mēdzu patrakot ar līdzīgiem kaut kur.
Grand elles mūzika un kuras milzīgs sārts,
Uz jaunām raganām, tur daudz to, nesas prāts.

Jā, esmu velns! Nu, ko man izdarīt,

Es esmu melns,kaut mazgājos ik brīd'.
Kad pienāk vakars, visi gulēt iet,
Man ragi niez- es vēlos trakot,skriet.

/Aija Celma/Aijassmaids/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru